Pēdējie Computerworld pētījumi liecina, ka IT koncentrējas uz mobilitātes problēmu risināšanu, vai vismaz apzinās tā nepieciešamību. Un prognozes liecina, ka tendence pieaugs.

Aptuveni 75% aptaujāto atzīst, ka to IT organizācijas atbalsta darbinieku mobilās ierīces. Savukārt mobilo risinājumu ieviešanas vērtējums uzrāda līdz pat 20% darba ražīguma pieaugumu jau no pirmās dienas.

Šādas pārmaiņas darba organizēšanā uzdod jaunus pienākumus biznesa vadības sistēmām, nodrošinot darbinieku piekļuvi tiem nepieciešamajiem datiem no jebkuras vietas un jebkuras ierīces. Vai tā būtu pārdošanas pasūtījuma ievade, servisa pakalpojuma statusa maiņa, vai gada finanšu pārskata apskate. Darbiniekiem jāvar strādāt neatkarīgi no to atrašanās vietas reāllaikā.

(download)

Click here to download:

vai-mobila-darba-vide-ir-atslega-efektivitatei-lGpegzAxxtgdpBtflifg.zip (8.41 MB)

Ja vēl pirms gada mobilie risinājumi bija uzskatāmi par inovāciju konkurētspējas celšanā, tad tagad tie jau ir kritiski jebkura moderna biznesa pamata darbībai. 

Vienkāršs matemātisks aprēķins apstiprina, jo sarežģītāka sistēma, jo lielāka iespējamība, ka tās izstrāde un ieviešana nebūs veiksmīga. Turklāt lielāks izstrādes budžets bieži vien nav faktors veiksmīgai projekta realizācijai. Pētījumi liecina, ka projekti ar budžetu zem viena miljona $ tiek veiksmīgi pabeigti biežāk kā 75% gadījumu, turpretī veiksmes faktors projektos ar budžetu no 2 līdz 3 miljoniem $ samazinās līdz 40- 50%.

Rezultātā pareizais jautājums nav "Vai projekts var izgāzties", pareizais jautājums ir  - "Ko mēs varam darīt, lai projekts neizgāztos".

Bieži pielietota prakse projektu sarežģītības mazināšanai ir risinājumu sadalīšana mazākās daļās (apakšsistēmās). Bet šādai metodei parādās jauns efekts - samazinot sistēmas kopējo sarežģītību, tiek palielināta apakšsistēmu savstarpējo relāciju sarežģītība. Liekas, ka esam iekļuvuši ‘vāveres ritenī’ un veiksmes atslēga slēpjas manevrēšanas spējā.

Kaut arī no – ‘sarežģītības’ problēmas nevar izvairītos visos projektos, Biznesa inteliģences (BI) risinājumu izstrādē un ieviešanā to var apiet samērā vienkārši, izmantojot ‘soli -pa- solim’ metodi.  

Tā vietā, lai sākotnēji izstrādātu pilnīgu BI plānu uzņēmumam, un tad to ieviestu, nepieciešams sākt ar minimālām prasībām. Pēc tam, kad uzņēmums ir izvēlējies sev piemērotāko BI rīku, nākošajā solīt būtu  nepieciešams izvēlēties 2 - 3 kritiskos uzņēmuma veiktspējas rādītājus (KPI) un iedzīvināt tos ikdienas darbā. Būtiski ir izvēlēties biznesam svarīgus un vienlaikus darbiniekiem viegli saprotamus rādītājus, piemēram, kavēto maksājumu vai nepiegādāto pasūtījumu rādītājs Kad tas ir paveikts, uzņēmums var skatīties nākošos rādītājus, kurus tas vēlas pārraudzīt, un ieviest tos pakāpeniski.

Šādai BI risinājumu ieviešanas praksei ir divas galvenās priekšrocības:

Pirmkārt, pakāpeniski ieviešot KPI, uzņēmuma atbildīgās personas labāk izprot iespējas, ko piedāvā BI rīki un tādejādi spēj labāk definēt biznesa loģiku nākošo rādītāju izvēlē un lietojumā, kā arī var mācīties no agrīnām kļūdām;

Otrkārt, tādēļ, ka nav nepieciešams sākotnēji projektēt visu sistēmu, būtiski samazinās pirmās ieviešanas laiks un investīcijas atdeve ir ātrāk saskatāma.